Un vēl man nepietiek

Un vēl man nepietiek.
Un vēl es varu skriet
Lekt pāri graustiem, tiltu margām
Betona plāksnēm rūpnīcās izdemolētās.
Viņi uzliek zīmi, apjož ar sētu
Un vēl man nepietiek.
Skrienu, lēkāju pa margām
Un gaidu, kad zudīs spēki
Bet vēl un vēl man nepietiek.
Vēl ātrums nepāriet
Vēl žogam pāri var tikt
Vēl viņi var likt un likt
Vēl viņiem var nepatikt
Tas mazais ķengurēns.
Beidzot viņam apnīk.
Apnīk grausti.
Izlec no žogiem un ieklausās...
Un vēl man nepietiek.