Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Sprīdītis.

Pa to pašu ceļu,
Pa kuru sirds satraukti pukstēja,
Kur rūķi ceļmalā un purvā zelta naudu kaļ

Pa to pašu ceļu
Paradokss, es zinu,
Mamm, es nāku atpakaļ.

Man nav neviena cita
Tik ļoti sev kā Tu.
Tālāk no Tevis par tūkstošo metru
Es neredzu.

Es neesmu vairs bērns.
Ak, ja Tu zinātu!
Cik daudz gar ceļiem krīt
Degošu komētu...

Mamm? Es drīkstu klusēt?
Gaidi. Es nāku rīta pusē.
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2010-04-24 18:15 
Interesanti, ko tad tādu noklusējamu pa nakti kilometra attālumā no mājām varēji
sastrādāt? :)))
 Plaanpraatinish  2010-04-24 18:36 
Tu vienu dienu būsi mana!
 Naktsvijole_es  2010-04-24 20:14 
Tik ļoti piederošs...
patika..
 piparmeetra5  2010-04-24 20:40 
Izlasot dzejoli radās tāda kā vajadzība pēc izmaiņām -Sprīdītim vajadzētu pieņemt
citu niku.
 assortina  2010-04-24 21:09 
Smuki! :)
 lapsu_aacis  2010-04-25 03:16 
3-rindees riimeejas katra treshaa, chetrrindees - katra otraa. saliec vismaz vienaa
ritmaa taas visas, lai nav jaadeklamee ahmatova un peeksnji jaapaarlec uz "kuda
idjom mi s pjatachkom"

 Cherrrry  2010-04-25 19:35 
A man speciaali lika jauktu ritmu un bezritmu veidot dzejas kritikje ;)
 Plaanpraatinjsh  2010-04-25 20:22 
Neraksti kā liek.
 lapsu_aacis  2010-04-25 23:27 
2. LIKUMS

dzejnieks auditorijai uzskjauda, nevis taisnojas! :)
 ofni  2010-04-26 15:11 
Tev jau teicu - ej lūdzu savu ceļu.
Kritiķi ir priekš tam lai kritizētu, kā viņi
neprot. Ja Tu vēl ieklausies un dari , kā viņi liek - nomaldīsies.
Manuprāt šis
darbs ir samocīts, bez elpas.
Domu sapratu, bet neej mājās mammai lūgt padomu kā no
s..... ārā tikt, vaicā padomu, kā tajamos sajust pa gabalu!
:)))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?