Pirmais sniegs

Varbūt tas,ir ļoti,ļoti labi,
Ja šis sapnis mans par tevi mirst,
Tieši šonakt,kad pār novītušiem
Ziediem ,baltas sniega pārslas birst.

Koku zaros ,tā kā sudrabs vizošs,
Sniega taureņi bez mitas krīt.
Viss ir izdomāts,nekas nav īsti bijis.
Viss ir izdomāts,un aizmirsīsies rīt.

Viss ir nepatiess,kā pirmā sniega mirdzums,
Kā logu rūtīs ledus puķu smaids.
Ir īsta tikai tava aiziešana,
Un manās lūpās apmaldījies vaids.

Un sapnis mirst.Un tālums tavā sejā,
Tik ļoti bezgalīgs, ka acis jāpiever.
Krīt pirmais sniegs,krīt skumjas manā dzejā,
Kā rūgts un kodīgs malks,kas jāizdzer.