Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Skatiens

Piedodiet man, baltās sniega pārslas,
Neredzu,cik jūsu mirdzums viz.
Prieka lāse, skumju dziļais akords-
Kādā skatienā tas paliek viss.

Kādā skatienā, kurš nejauši vien raidīts,
Vēl caur dienām smeldzes dzirksti met.
Varbūt tas bij visu mūžu gaidīts,
Lai līdz bezgalībai gaidītu to vēl.

Un vienmēr, caur dzīves likteņrakstiem,
Sniega baltais mirdzums liksies lēts,
Kamēr skatiens tavs uz maniem plakstiem,
Nebūs izmīlēts un izsāpēts....
Viedokļi par dzejoli
 straume22  2009-12-22 11:07 
Smuka Dzeja...
 Virgin  2009-12-22 11:41 
Cik jūsu mirdzums viz?Varbūt cik vietā varētu kā?Pārējais-skaisti.
 Semjuela  2009-12-22 11:46 
ai,sajutu lidz sirds dzilumiem dzejnieka sapi......
 Plaanpraatinjsh  2009-12-22 16:15 
Es arī sāku sāpēt.
 Naktsvijole_es  2009-12-22 16:55 
..varbūt ir ceļi tikai no acu skatieniem vien...
 klusaisMiileetaajs  2009-12-22 17:51 
Tāds vīrišķīgs dzejolis. Laikam jau reezija īstenībā nav meitene, bet ir tāds
sievišķīgs čomāks. Un ne jau par velti viņš neatklāj savu profilu! :))
 kwazimorda  2009-12-22 22:03 
Lasot tā sagribējās skatīties,uz visām pēc kārtas-ja nu pēkšņi nostrādā...:)Smuki.
 Bils  2009-12-23 12:38 
reezija kalniņa.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?