Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

vajadzība

Tik ļoti vajag būt..
To vārdos neizteikt...
To, ko sirds jūt...
Un ciest nevar beigt....
Sāpes plēš manu sirdi...
Vai tu to dzirdi?.....
Tava vienaldzība nogalina...
Tavs tukšums iznīcina...
Varbūt.. varbūt...
Kādreiz laimīga spēšu būt..
Tu saki ‘’nē’’ kaut mana sirds jūt...
Lauzta un plēsta uz mūžu....
Vēlreiz piedošanu lūdzu...
Asarām acīs...
Gaidu, kad tavas lūpas ‘’jā’’ sacīs...
Raudāšu cik vajadzēs...
Skumšu un ilgošos tikpat...
Esmu tava uz mūžu...
Nekas un neviens nespēs to mainīt...
Jo es turpināšu gaidīt...
Ja vajadzēs, mūžam gaidīt....
Ticēt... cerēt...gaidīt...
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2009-12-08 06:49 
Lai arī es pēc dabas neesmu sevišķi kauslīgs, tomēr, izlasot šo skumjo dzeju, tā vien
gribas un nevaru valdīt sevī vēlmi nospārdīt to lopu, kurš ar tevi tā izdarījās. Kurš
ir tas draņķis? :((((
Bet, ja kas, brauc pie manis uz Jēkabpili! :)
 Naktsvijole_es  2009-12-08 12:05 
..Solveiga..:)
 piparmeetra5  2009-12-08 17:53 
Labi, ka dzīvē nav tikai skumjās lietas.
 assortina  2009-12-08 21:03 
Te jau kādas piecas Solveigas kopā...!!
 Burve77  2009-12-09 02:31 
ak šausmas:(( palasi to pašu pēc gada!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?