Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

cidonija

Bezgalīgas rotaļas
Dzīves sūrās aronijas,
Vaimanas un kliegšanas,
Dubļu pikas cietas.

Viss,kas bija gaišs
Viss,kas aizmirsties man ļāva
Viss,kas atgadina tevi
Viss,kas pazūd pelēkaja vējā

Bez atmiņām jaukām
Bez rozā brillēm
Bez zvaigžņotam debesīm
Dzīve-bez tevis

Un,nesakiet,man,ka no sirdsāpēm nemirst
Jo daļa no manis,jau sen nebūtībā
Katrs smaids un katra laimes asara
Ir neīsti ka bērnu pasakas.



Pieeju pie necilā krūma
sniedzos pēc dzeltanā bumbuļa
Ērkšķi dziļi manās plaukstas duras
Asins lāses pie mirušam lapām krīt.


Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2009-12-08 06:55 
Vai tikai jums ar melleni nav viens un tas pats čalis, ko? Mellenei arī viņš, tas
lops, bendē dzīvi kā tāds kargins, riebeklis. :(((
Bet tu arī esi baigi smuka
dzejniece! :)
 mazlacitis  2009-12-08 10:04 
Dzejolis smuks ,bet nekad nevajag mirt tāpēc , ka otrs sagādājis sirdssāpi :)
 mazaa_burve  2009-12-08 11:19 
No sirdssāpēm nemirst.
Pirms publicēšanas tomēr vajadzētu dzejoli pārlasīt un
izlabot gramatiskās kļūdas.
 Naktsvijole_es  2009-12-08 12:00 
..nu, kaut kas mirst un kaut kas jauns atkal dzimst mūsu dvēseles dārzā ik dienu..:)
 assortina  2009-12-08 21:00 
Vispār jau bērnu pasakas nav neīstas - tajās ir ļoti daudz īstuma un dzīves
gudrības!!
 Burve77  2009-12-09 02:40 
no sirdssāpēm mirst, bet uz kādu laiku, līdz nākošajām sirdssāpēm...tā gadās.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?