Stunda...

autors: miljaa [dzejoļi]

Dīvaina sajūta apņēma prātu
Tā sāka mocīt minūti
Pēc tam jau stundu
Kura sāka kliegt un smieties
Bet neko līdz galam nesaprast
Tā gribēja skriet un iet
Palikt un pazust
Atstāties no sajūtas
Likt tai sadegt elles liesmās
Un pelnus izkaisīt virs jūras
Tā vēlējās vien palikt viena
Savā stundā.

Bet kā notika
Vēl nav zināms!

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2009-09-28 06:59
Tu arī esi baigi smuka..! :) Pačukstēšu, ka tieši tāpat kā tu pirms dzejnieku semināra Tvaika ielā rakstīja Plānprātiņš. :))) Žēl tikai, ka tagad vispār vairs neraksta.
sekspiirs_5	2009-09-28 08:48
O,B M :))
Virgin	2009-09-28 13:11
Neko nesapratu,atvaino:)
Plaanpraatinjsh	2009-09-28 20:39
Sapratu visu,lai nav jāatvainojas.
lauvene4	2009-09-29 02:58
te nudien nekas nav zināms...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!