Lāse un Vējš.

autors: miljaa [dzejoļi]

Piesteidzas lāse pie loga
Un skaļi sauc - laid mani iekšā!
Tā sitās un spārdās
Ar savām interesantajām sajutām
Pret rūti un gaisu
Tā nevēlas bezspēka krist
Un no brīvības pazust
Tā kļūst traka aiz dusmām un bailēm
Tomēr tā netiek sadzirdēta
Un projām palaista
Jo Vējš ar apskāvienu to apklusināja
Ar maigu glāstu nomierināja
Tas paslēpa lāsi savā azotē
Apsolot visu pasauli
Visskaistāko laimi
Ko tā varētu vien vēlēties
Tas apsolīja tai dzīvi...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2009-07-28 07:02
Tu gan esi smuka..! :)
Plaanpraatinjsh	2009-07-28 07:25
Kādreiz no rītiem baigi noder viena lāse.
sekspiirs15	2009-07-28 11:08
Jā, ir cilvēki, kuri īstajā brīdī nesaņemot to vienu lāsi, aizgājuši pa skuju taku valstībā, kur nebaida ne Vēja apskāvieni, uzraksts kioska stiklā "Alus nav !!!" :))
Naktsvijole_es	2009-07-28 12:16
Nemiera gars Tava lietuslāse,bet arī lietus lāsei sava pasaule un sūtība..:))
reezija	2009-07-28 14:43
nesaderīgs pāris-vējš šo nožāvēs un čušš vien sanāks:)
hefny	2009-07-28 16:51
un kā tas beidzās? Kā pasaka skan. Vai aiznesa lāsi-lāsot tālāk-kādā citā mākonī-tā dzivoja kopā laimīgi, līdz izdzisa-i vējš i lāse.
Virgin	2009-07-28 18:55
Uzraksts kioskā-Pivo ņet,idjitje v baņu.:))
kwazimorda	2009-07-28 19:33
Un tas uzraksts "Alus nav" vienmēr bija nekrietnā balsī uzrakstīts...:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!