Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

ceļš

Tu smaids man sejā
Šajā neprātīgajā ceļā
Kurš aizsākās saules glāstā
Un pa īstam iesākās lietus dejā.

Tas vijās sarežģītos līkločos
Pa plašiem līdzenumiem
Pa bīstamām kraujas malām
Tas aizvijas vēl nezināmajos.

Ceļš klāts ar lieliem akmeņiem
Bīstami smagiem
Tie reizēm viena ceļa pusē
Savu smagumu pazaudē.

Pār ceļu pārliets vēl gaišums
Kam seko pārdrošs tiešums
Tas viss tiek ceļā pazudināts
Un dziļi iegulstīts
Lai netiktu zaudēts nekas
No tā ko gaišums izdvesa...
Viedokļi par dzejoli
 hefny  2008-12-10 17:18 
Nu mazliet-tāds pārstāstošs.
 Plaanpraatinjsh  2008-12-10 18:07 
Tas jau arī ir pārstāstījums,ka vislabāk patīk lietus laikā zem klajas debess,manam
draugam klM arī tāpat.
 klusaisMiileetaajs  2008-12-10 20:00 
Jā, man baigi, baigi patīk! :))
 ija9  2008-12-10 23:16 
KLM,vai tu iemīlējies?
 Burve77  2008-12-11 00:43 
iegulstīts...nea.
 Edgaram_po  2008-12-11 14:24 
Varbūt tas vārdiņš kļūdaini ierakstīts, ja ne, pievienojos B77.
 mistik  2008-12-11 20:44 
Vai tas gaišums tikko dveš?!
 iluzija29  2008-12-13 10:21 
Labi ,ja tas smaids tā palīdz un ar to pietiek.Mani uzrunāja.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?