Vējš

autors: miljaa [dzejoļi]

Vēja pieskāriens tik maigs
Tik svēts
Sirdij neaizmirstams
Kad patiesi tika izjusts.

Tik siltas ir vēja dvašas
Tās nešķiet vairs mānīgas
Tajās pazūdu ar dvēseli
Ar visu savu būtību.

Tas vējš šķiet reizēm neizprotams
Bet ne vairs aizdomīgs
Tas pazudina lielā neprātībā
Sirdis lielā pārdrošībā
Tas ieved dziļā sapnī
Alkstot atkal to izjust
Un nekad nepazaudēt,
Tas esi Tu
Tas savādais vējš
Kas jauc man prātu
Dara mani labāku
Dvēseli piepildītāku...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
eugen	2008-12-08 17:22
..kaa man patiik taadas plaanas kleitinjas un bliivs vasaras veejsj.. tur pat apaksjvelja nepasrgaa :PPP
Vejslota	2008-12-08 17:40
Katram tādu(s) vēju(s)! ;)
klusaisMiileetaajs	2008-12-08 18:17
Jā, tas esmu es! :)))
sal	2008-12-08 19:14
Zilpuķīšu romantika Glāsts bez pieskāriena Teksts bez formas.
mistik	2008-12-08 21:47
Es no vēja nekā nesaprotu!! Tā ir Vējslotas specializācija!! :)
tavssargs	2008-12-09 15:21
Vot, kad reaktīvais bumbvedējs ceļas augšā, tad gan ir vējš!
iluzija29	2008-12-09 19:11
Bet vēju manos matos neviens man neatņems-mans mīļākais izteiciens.Viss,kas saistīts ar vēju,man ļoooti patīk.Labs.
sssusurs	2008-12-10 05:34
dzejnieks kursh lieto vaardu "tik" veelas patosu jo nav dziljuma.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!