Dzejoļi par mīlestību Dzejoļi par pavasari Dzejoļi par vasaru Dzejoļi par rudeni Dzejoļi par draudzību Dzejoļi par jūru Ziemassvētku dzejoļi Dzejoļi par skolu Dzejoļi par naudu Dzejoļi par Latviju Dzejoļi par ziemu

Iesaki dzejoli draugiem:

Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!

Vientulībā

autors: susulacis [dzejoļi]

Izgaisa zvaigzne dūmakā zilā.
Mēnesis ragus lieca uz leju.
Krāsojas pamale sarkani lillā.
Rasotā zālē kritu uz sejas.

Negribu gultā , negribu mājās!
Miglas palagi , lai mani tin!
Grūti ,cik grūti- nostāvēt kājās.
To tikai īstens klaidonis zin.

Nāku no ogām, nāku no sēnēm.
Varbūt nāku no pasaules malas.
Eju uz vietu,kur dzīvība plēn,
Vienmēr meklējot vientuļu salu..

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
doremii	2007-10-10 09:35
Ogu un sēņu vecītis vientuļš klīst pa pasauli..oi..
forele	2007-10-10 09:49
Man patīk, kā Tu iejūties dažādos tēlos, susīt.:)
Bils	2007-10-10 10:23
uz Kipru brauc. uz klosteri.
kodax	2007-10-10 10:28
Šis ir jauks!!!
pidulis	2007-10-10 10:48
Forši! Ņem mani līdzi - mēs sapratīsimies.:)
susulacis	2007-10-10 12:46
Ok ! Lai visi nāk līdz :)
Burve77	2007-10-10 14:34
Lidu lidu liiiiii, uz debesiiiii...visi līdz!
planeeta	2007-10-10 21:39
Nezko salikās sāpīgs.
mistik	2007-10-10 22:27
Cilveki nav vientuļas salas!!Ja ej uz dzīvību, tātad meklē cilvēkus!
sarma7	2007-10-11 07:15
skumīgs...:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!