Apnicīgi līst...

autors: susulacis [dzejoļi]

Kā viņi nu lien,
No visiem pakšiem un stūriem.
Pašiem liekas, ka skrien,
Rāpjoties zaros un mūrī.

Bet neticiet, mērgļi,
Ka jūsos veiklība, spars.
Jūs glumie un čaulainie dērgļi.
Mans zābaks- sodītājs Gars!

Kā Dievs pa gliemežiem eju,
Tur dzīves zem papēža šķīst.
Jums dejoju nāves deju,
Bet lietus.. tik apnicīgs līst!

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Densi	2007-10-10 00:16
Daargais draugs, gadaas ar man sabradaat pa kaadam gliemim, peli naakas nokjert lamataas. Tomeer dziiviibinjas zeel, Ar slepkavnieka tieksmeem nelielos, Un dariit taa,pat buutu diezgan kauns...
lauvene4	2007-10-10 02:47
Tāda nu ir tā gliemežu dzīve...:)
sarma7	2007-10-10 07:42
mežonis..:)
kaijaa	2007-10-10 08:26
ai,ai Lāci, Dievs nebradā pa gliemežiem!! Tu būsi pārskatījies.
doremii	2007-10-10 09:33
Tas jau tā metaforiski-bradāt pa gliemežiem..:)nez-lācī ēd gliemežus?:)
pidulis	2007-10-10 10:13
Nemaitā labu mantu! Sagādes punktos gliemežus uzpērk par labu naudu un sūta uz Franciju apēšanai.
aruta	2007-10-10 16:05
..neļaujies,lai drūms ir vaigs viss savās vietās nostāsies atskries vējš un aiznesīs.. šis ir lietus laiks..
pagaliite	2007-10-10 21:42
Lācis pa gliemežiem dejo dīvaini smejot rīt sacīs, ka vainīgi bija lietus un depresija
mistik	2007-10-10 21:56
Dīvains lācis!! Kam viņam gliemeži??

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!