marcipāna zirga bēres

nezinu kā iemaldījos te-
vecā spēļu laukumā uz sola.
bet ceļu citur prom man atrast negribās.
Es redzu zīmes
Viņi domā-
Vājprātīgā.
Parka soliņš-
Divi dēļi.
Līdz horizontam un pat tuvāk Dievam
Uzlido speķaina dzeltenas avīzes lapa,
plēsta kā caurdurta sirds,
Kuru kāds atkritumos meta
Pēc operācijas “mīla” .
Nezinu, ko daru es te,
Bet tarbā man simts kilogramu
Ilgas un alkas pēc tevis,
Salauzts rotaļlaukums, kur apbērēts tiek
Marcipāna zirgs.
Mazi bērni ar skaistām sejām
Rok pirkstiņiem baltiem zemi vismelnāko,
Piepūles sviedru pērles pār pierēm tiem rit.
Ardievu, zirgs,
Tu biji tik skaists, tu biji tik salds,
Tev nekad, nekad vairs nevajadzēs mirt
Otrreiz.
Dievs, vai tu mani dzirdi?
Vai redzi uzrakstu avīzes lapā?
“Man tevis pietrūkst”
lasi mani, lūdz par mani,
glāb-
es nekad, nekad vairs negribu mirt!