prologs mūžīgi

autors: Lichia [dzejoļi]

Es Ķīnas mūrim apkārt ietu
Vēlreiz ar tevi lai sadotos rokās
Tā.
Es naktis negulētu,
Lai varbūt laiku panāktu un tevi atkarotu tam.
Es šaubas visas, grauzušās kas tavā prātā
Koijotiem un šakālēniem došu apēst-
Lai nesāp.
Ar saviem matiem es pie tava krasta
Mūsu sapņu laivas siešu-
Lai tici, reiz it viss mums būs.
Es savas bažas, citu melus klusi melnos matos siešu,
Šoreiz aizmirstības mezgliem.
Klusi.
Nemosties.
Es visu salabošu.
Ar darvu logu aizkrāsošu.
Ja tā vajadzēs.
Lai netraucē pasaule svešā.
Ejam dusēt.
Durvis uz pasauli
Mierīgi ciet, vēstī uzraksts:
Lūdzu netraucējiet
Simts tūkstoš gaismas gadu
Ilgi.
Aizņemts.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
te_klasika	2006-09-12 00:15
Man dikti patikās!:)
planeeta	2006-09-12 00:15
Patika kaut kādi "izplēsumi".:)
pandora	2006-09-12 00:24
Šaubas koijotiem un šakālēniem- tas ir labi pateikts.:)
izkritusii_skruuve	2006-09-12 02:51
Pēdējās 10 rindiņas ļoti patīk. Pārējais ar ok, bet tās pēdējas nu Ļoooti patīk.
kollin	2006-09-12 07:00
Labs gan!:)
GedertsPiebriedis	2006-09-12 09:00
Poētisms ir vienkārši nenozīmīga literatūras slimība, pret kuru literatūrai nav imunitātes, tādēļ, ka tās enerģija plūst pāri malai. (Nobeļa prēmijas laureāts P.Medavars)
forele	2006-09-12 09:07
Ei, Tu taču vakar šito pašu kaut kur iecitēji?!
Plaanpraatinjsh	2006-09-12 14:44
forele, tas jau ir vieniigais citaats ko GP iemaaciijies ,pareizaak es vinjam iemaaciitju un nu vinjsh to lieto lai atstaatu iespaidu. Lichia, varu atkaartot to pashu ko pie ieprieksheejaa dzejolja - lieliski.(!)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!