Fuga

autors: Tava_Stabilitate [dzejoļi]

Es nevaru nosēdēt,
Es jūtu sevī raķeti.
Krūškurvī spiežās baltā titāna galviņa.

Vīrs, nervozais pirksts.
Nervozi kratās, sarkanā poga.

Samaņas zudumi,
Visas sulas no ikdienas slalomē trubā.
No sīkajām meitenēm paciņas.
Zobiņi, biksītes, alga, gredzeni.
Es esmu pilns,
Sapumpējies.

O mām!
Es gribu sajust kā iespiežas tas pirksts.
Es nopludināšu apkārtni
Liesmām!

Kaut kāda ir!
Arizona, varens tuksnesis,
Tu esi plašā,
Vienas vienīgas smiltis,
Āghhā.

Plazma, konkrēti, mauka!
Mīlu, viss.
Nafig, viss.

Melnās ogļu stalažas,
Es neskatīšos,
Ir citi, lai skatās,
Aizlidot,
Tālāk, ātrāk
Prom no Zemes,
prom.

Uz brīdi tajā, kur karājas viss,
Krāsas,
Veikali,
Zvaigžņu avēnijas,
Mākoņu līnijas,
Tin, tirin,
Gaismiņas, viscaur, vislaik.

Pirmatnējā konstruktora sirds.
Sulīgas garšas.

Vai kādreiz būs žēl?
Viņu,
Arizonu.
Nezinu.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Paracelzs	2006-07-03 19:23
No sevis nevar aizbēgt !
u_n_a	2006-07-03 19:29
Pirmatnējā sirds - T_S beidzot atgriežas bērnībā?
planeeta	2006-07-03 19:40
Nezkāpēc izlasījās baigā tempā un tā,šķiet,vajadzētu arī uztvert...tempā.:)
kollin	2006-07-03 20:12
Pamēģināju lasīt tempā, bet kaut kur vidū nojuku...
planeeta	2006-07-03 20:16
kollin,tātad tev jālasa citādi.:))))
planeeta	2006-07-03 20:16
kollin,tātad tev jālasa citādi.:))))
kollin	2006-07-03 20:22
vai no otras puses?:))
planeeta	2006-07-03 20:28
Tad uzreiz būs klāt dveselju_gans un piedāvās tev atdot dvēseli.:)))
Tava_Stabilitate	2006-07-03 20:30
Nu ko šeit vairs daudz piemetināt. Tā teikt - punkts ir ielikts īstajā vietā. Dažreiz uznāk kaisles brīži utt.
kollin	2006-07-03 20:40
nebaidies, planeeta, mana dvēsele, pēc spīganas ieteikumiem, noslēpta aiz daudzām atslēgām:))
planeeta	2006-07-03 20:47
Domājams,šis jau nelauzīsies pie tās tavas dvēseles,vien palūgs.:)))
kollin	2006-07-03 20:55
Jau centās ielauzties, bet pēc ilgām pārrunām likās mierā:))
planeeta	2006-07-03 20:58
Nu,uz šito(mierā likšanu)tu neceri,tas tikai pagaidām.:)) Ar d_g,kā ar bitēm,nekad neko nevar zināt.:))
dveselju_gans	2006-07-03 20:59
vai te kāda, potenciāla mana ganāmpulka dvēsele, pieminēja mani?
planeeta	2006-07-03 20:59
Kā ganu sauc,tā šis klāt!:))))
kollin	2006-07-03 21:00
Tfu, tfu, tfu....
dveselju_gans	2006-07-03 21:02
Nespļauj, dvēselīt, akā no kuras pašai nāksies dzert:)
Tava_Stabilitate	2006-07-03 21:14
Es vispār jūtos sašutis, ka pie mana dzejoļa piespamo ar kaut kādu pseidoasprātību. Kad es izlasīju tās pēdējās rindas mani sagrāba šausmas, iedomājoties, ka kādam vai kādai ar ko tādu būtu jādzīvo kopā. Tas ir briesmīgāk par garlaicību. Es neizturētu stundu. Tādas aprautas frāzes it kā būtu kāds fizisks izrunas defekts un piedevām vēl nobloķēti visi neironu vadi. Jāsakoncentrējas, lai varētu aizmirst ko tik traģisku. Un tas ir traģiski. Tā ir pasaules drūmākā garlaicība - spams.
dveselju_gans	2006-07-03 21:25
Alleluja! T_S pamodies, lai slavēts tas mirklis kad viņš izrāpoja no savas atkritumu tvertnes ko sauc par dzīvi!
planeeta	2006-07-03 21:29
Jo zemi paklanos un atvainojos cien.dzejnieka kungam.:))) Kāda suņa pēc šitā jāsatraucas par niekiem,dzer nervu drapes,aizmirsīsi.:))
Attēloti tikai pirmie 20 komentāri. Lai izlasītu pārējos komentārus, lūdzu reģistrējies oHo.lv

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!