Domus

autors: Tava_Stabilitate [dzejoļi]

Nāc, Sieviete, pie manis.
Šaurās dienās,
Tu jutīsi mana lidlauka garumu.

Caur maniem plakstiem saspiežas gaisma,
Skrejceļu ieputinās sniegs,
Un būs ledus silti.
Mēs dzīvosim betona kubā,
Citrona sienās.
Istabā Viena priede, zaļos ziemā.

Saule notek gar manu gleznu rāmjiem,
Rītos.
Tev mūžzilās debesis, metināšu tērauda rāmjos,
Zaļi mākoņi sitīsies plaukstās gar logiem.

Tu neatnāksi,
Es dzīvošu viens,
Ar daudzām citām.

Es dzīvošu kubā,
Tu man
Uz manas baltās cementa grīdas.

Kad oranžās priežu saules nolīs pār grīdu,
Es pieplakšu grīdai,
Rītu.

Es laikam tevi mīlu, laizu, aiztieku.

Es košļāju domīgi priežu skujas.
Es vienkārši tevi paņēmu,
No kādas pieturas.

Manā priedē,
Apelsīni.

Dzeltenais lido loks zilumā,
Brīvdienās.
Arī par tevi un tev.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Paracelzs	2006-07-03 19:34
Freidam būtu ko teikt .
planeeta	2006-07-03 19:47
Tāds pārspīlēts colors,neteikšu,ka nepatīk.:)
hazel	2006-07-03 20:13
intersanti katrā ziņā :)
Tava_Stabilitate	2006-07-03 20:33
Man jau pašam baigi patīk. O! Pilnīgi tāds skats paveras. Mmmmmm. Jā, tas tev nav žvīks žvāks un gatavs. :)
Spigana_spigana	2006-07-03 20:53
Es dzīvošu viens, Ar daudzām citām. :) Labs dzejolis. :)
tavssargs	2006-07-03 21:34
:))) T_S arī no laizītajiem..?! :)))
t_Pauliine	2006-07-03 22:19
Paracelzs, Freidam kā reiz vairs nebūtu ko teikt!;p
GedertsPiebriedis	2006-07-03 23:28
Satraucošas rindas. Apelsīni priedē!!!! Citroni sienās!!!!
Burve77	2006-07-04 09:46
Murgi.
forele	2006-07-04 11:21
Iedvesmojoši katrā ziņā.
Burve77	2006-07-04 12:32
Nekāda stabiluma...krāszieds sajaukts...palīgā!
planeeta	2006-07-04 12:57
Rakstīts nevis no sirds bet apzinot,kā būtu interesantāk.:))
forele	2006-07-04 13:01
Bet IR taču interesanti...! ;)
planeeta	2006-07-04 13:05
Njā,bet bļaustot,ka esi liels un dižs dzejnieks diez vai tik lēts gājiens piedien.Kaut gan,ko nu es zinu...:))))
Burve77	2006-07-04 13:23
jau izdzēru lillā ziņas uzkožot baltu plūmi pa radio skan čabatiņas un brīežiem man paliek drūmi ir ciemos atnācis burvis un šodien jau rokturi durvīm solījās pieskrūvēt sargi ak mīļie nesodiet bargi es pats jau esmu tas burvis un man par to prieks kaut arī bez mitas snieg violets sniegs:))
Burve77	2006-07-04 13:24
kļūdu labojums...brīžiem:))
forele	2006-07-04 13:27
...par Gedertu domā, Burve, ka tie brieži iespruka...?;)
Burve77	2006-07-04 13:28
Pirksti par ātru skrēja, briedi tie nenoskrēja:))
Tava_Stabilitate	2006-07-04 13:29
Mjā, izskatās, ka cilvēki sitās starp ticības un neticības mūriem. Es domāju, ka tā varētu būt grūti - būt tādā sāpīgā šaurumā. Bet no kā tas viss ceļas, es jautāju? Cilvēkiem ir jāmīl sevi, nevis jāmeklē nemīlētie līdzīgie. Jācenšas iemīlēt mīlētos, manuprāt, tad mīlētie varētu dod kaut ko no savas kaisles un skavām.
Tava_Stabilitate	2006-07-04 13:31
Man piemēram burve patīk un es labprāt pavadītu ar viņu kādu sestdienas rītu savās mājās, bet viņa nelaiž sev klāt. Viņa liek galdā, kājās stāvot, bet viņai būtu jāguļ tāpat kā man.
Attēloti tikai pirmie 20 komentāri. Lai izlasītu pārējos komentārus, lūdzu reģistrējies oHo.lv

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!