Kā balta lapa

autors: Personiba [dzejoļi]

Šajā pasaulē
es nāku
kā balta,
neaprakstīta lapa_

Es nemāku vēl
ne priecāties,
ne skumt.
Un asaru
sāļā garša
man sveša...

Protu vienīgi atšķirt
dienu no nakts/
Es bezmērķīgi klīstu
pa pilsētas
tukšajām ielām,
meklējot savu
dzīves skolotāju.

Centos sastapt kādu,
kurš aprakstītu mani
un iemācītu dzīvot-
-just un izprast visu/...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
bai4a	2005-01-11 14:26
jaa...par to arii es daudz esmu domaajusi ;).........
Personiba	2005-01-11 14:34
Mācīties un mācīties vēlreiz...tas nevienam nav līdz šim vēl nācis par sliktu!
Bils	2005-01-11 14:43
vējš tev iemācīs spēku velns tev iemācīs grēku Dievs-mīlestību tu pats-savu esību
Personiba	2005-01-11 14:44
Bils,tas bija labais...atzīšos godīgi !
Lusyanna	2005-01-11 16:08
Smuki uzrakstiits,bet vai taa ir arii tagat?
Lodveida_zibens	2005-01-11 16:12
Švaki. Švaki tādā ziņā, ka ļoti garlaicīgi. Tas ir tas klasiskais stāsts ko visi stāsta, par balto lapu un dzīves skolotāju. Var jau būt ka pareizi, pierādāmi, bet bet bet ir un paliek garlaicīgi.
Personiba	2005-01-11 16:26
Ja vien tu būtu dzejas kritiķis,tad vēl...Nekas uz vietas nestāv,iemācamies ko vien vajag-
4everkristaps	2005-01-11 17:42
smuki...
Bils	2005-01-11 18:37
tu jau esi Personība!
qap	2005-01-11 21:14
Dzejolis parasts -dzejolīts. , bet patīk ,tapeč, ka tāds atklāt5s., bet bet bet vēl vairāk patīk Bila komentārs (trešais no augšas)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!