Nenožēlojot nekā

Ar basām kājām
Pār sasitām spoguļa lauskām
Izaicinot likteni
Un nenožēlojot to,
Ko izdarīju vakar/…/


Neizjūtot ne mazākās sāpes
Ar stikla lauskām
Piedzītu pilnu sirdi]
Nesam katrs savu nastu
Neskatoties cik smaga tā.


Šoreiz vienkārši paklusēšu
Nesakot ne vārda.
Varbūt tā –
Pat labāk…


Liekulīgiem vārdiem skanot
Netika pateikts nekas;
Šoreiz vairs nelīdzēs.
Svešu ausis gaidīs ko vairāk
Par tukšiem solījumiem
Un mēmiem vārdiem/


Mani paglābs laiks
Kas dzēsīs jebkuras pēdas
Ko atstājām smiltīs;
Laipojot pa vidu –
Jautājumiem un atbildēm.


Ja netiks aizmirsts nekas
Tad nāksies citu risinājumu rast,
Dzēšot pēdas aiz sevis//
Rodot mierinājumu piedošanā~
Pieņemot to kā#
Pēdējo iespēju,
Kas tika dota.