...mirklis mirklim...

Es zinu, ka nedriixtu tev neko prasiit,
Es nevaru likt tev buut manam.
Jo, lai ko arii saciitu,
Es nespeeshu blakus buut skatienam tavam.

Es tikai uz briidi esmu tava,
Un tu tikai mirkli piederi man.
Bet vairaak par mirkli nekaa vairs nava,
Tavi solji jau taalumaa skan...

Tavs peedeejais skatiens bija tik zjeels,
Ko diez tai briidii tu juti?
Vai arii tev skuupsts likaas tik kveels,
Ka veel tagad dedzina muti?

Seezju es tagad un domaaju:
Tas bija uz ljaunu vai labu?
Nekas dziivee nenotiek nejaushi,
Es ticu tam, ko es daru.

Bet, ja tevi vairs nesatikshu,
Man priex, ka tu biji ar mani.
Es vienmeer briiva palikshu,
Man piederees sapnji savi...