| 
* * *
  
Es nesaprotu  
ne sevi,  
ne citus. 
Es neatshkjiru 
gaismu  
no tumsas. 
Es pat  nezinu, 
kas mani sagaida 
tur -  
otraa pusee...
 
Es esmu kaa kaps, 
kura saakums   
ir maates kleepis. 
Un kaa diena, 
kura nepaziist 
sauli...
 
Mirusi  pasaulei, 
debesiim  
un ceriibai...
 
| Viedokļi par dzejoli |  
	| romanciite | 2004-11-20 18:24 |  | Ir tadi brīži, kad liekas viss...pietiek..., bet tad atkal nāk jauna diena, sāpes lēnām norims un viss būs OK. :))))
 |  
	| espati | 2004-11-20 18:51 |  | Izjūtas mainās, tver mirkli. Mirkļi ir tik atšķirīgi... |  
	| Bils | 2004-11-20 20:13 |  | tev patiesi dzejsi...:))) |  
	| pooh | 2004-11-21 04:59 |  | kaadreiz kas labs man netiishi
 gadaas
 |  
	| Eiridiike | 2004-11-22 13:24 |  | Neviens patiesi nezina,kas sagaida "Tajā pusē",taču tādēļ nav jāskumst.Tas varētu būt viens no visbrīnišķīgākajiem Ceļojumiem.
 Varam parunāt,es protu uzklausīt.
 |   
Komentēt šo dzejoli 
Vēlies komentēt šo dzejoli? | 
 
 
 |