Dzīve, kurā esi tu...

Es sēžu šeit pie loga,
Bet Tu esi tur - tik tālu.
Un šī dzīve mani moka,
Es vēlos to pārveidot kā mālu.
Ar pašas rokām visu pārveidot
Un atpakaļ atvest Tevi.
Un tad tu, klusām pasmaidot,
Atdotu mani visu, ko ņēmi.
Tu atdotu man smaidu uz lūpām.
Tu atdotu man iemeslu dzīvot.
Tu atdotu man sevi-manas sirds otro pusīti.
Jo bez Tevis pat pasmaidot
Es jūtos kā nomirusi...