![]() Dzejoļi par mīlestību     
Dzejoļi par pavasari     
Dzejoļi par vasaru     
Dzejoļi par rudeni     
Dzejoļi par draudzību     
Dzejoļi par jūru     
Ziemassvētku dzejoļi     
Dzejoļi par skolu     
Dzejoļi par naudu     
Dzejoļi par Latviju     
Dzejoļi par ziemu     
 
![]() nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: | 
Piedod, ka man sāp...
 
šodien 
ārā rudens drūmie vēji skumji kauc, bet iekšā mani vairs tikai skumjā vientulība sauc... varbūt tēlot, ka vairs nesāp un ārā iet? aizmirsties, pa peļķēm lēkāt un lietū jautri diet? bet laikam šodien tikai es, vienīgā, tā nespēju, aizmirst, ko tik ļoti neprātīgi un maigi mīlēju. šo lasot tu noteikti neticīgi un stulbi smīni. iespējams, ka esi, kā visas bijušās, jau aizmirsis mani. bet atceroties kas vakar starp mums notika es būšu tik ļoti, ļoti nelaimīga uz visu atlikušo mūžu. piedod, es vairs nezinu un negribu zināt ko. Piedod, bet es nespēšu aizmirst pēdējos mirkļus mūžīgos. 
 Komentēt šo dzejoli 
Vēlies komentēt šo dzejoli? 
 | 
    
 | 
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||