Romantisks sonets

autors: Znangs [dzejoļi]

Ar rozi zobos rāpjos es pa sienu
Un stingiem pirkstiem ķeros mūra plaisās,
Lai ziedlapas uz palodzes tev kaisās,
No manis sūtot biklu pieskārienu.

Vēl tikai vienu stipru atspērienu!
Bet vēsais mūris atgrūž, tvēriens raisās,
Un lidojuma sauciens izdziest gaisā,
Pirms kritiens pārcērt elpas pavedienu.

Uz ielas rītausmā kāds apkārt klīstošs
Suns mani sveic ar purna piedūrienu,
Tad dobji iegaudojas, jauzdams bēdas.

Pie sārtas peļķes garlaikojas vīstošs
Zieds izpluinīts, kas sastop jaunu dienu,
Un paliek rozes kātā zobu pēdas...

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
eugen	2004-05-31 17:32
..mjaa garlaikota Dzjuljeta atsauca sunjuku maajaas.. tie nepieklaajiigie blandonjas, kas gulj apaksj vinjas logiem..
eugen	2004-05-31 17:32
..patiesiibaa jaux formas treninjsj :))
de_la_Fers	2004-05-31 17:38
..ironiska, labsajuutas piesaatinaata distanciite :))
Lodveida_zibens	2004-05-31 17:43
Vispār patīkami bija lasīt. :)
Freestylez	2004-05-31 17:54
Shitas ir labs ;)
_Antuanete_	2004-05-31 18:15
Cieņa par soneta formu, kas ne katram ir pa spēkam. Un saturs un tēlainība arī tīri neko.
sancha2004	2004-05-31 20:38
interesanti
Ernijs1	2004-07-23 00:26
joprojaam interesanti :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!