Sapņa vieglums (versija)

Nosēdušies, zaros sasēduši, sakārušies, bez formas, bez kustības, mierīgi gaida kad vērot lapkriti rīt, viss ir atspulgs tavās acīs un neatminams.

Lai kādas dzīvās radības, tās nepieminu, un vietas nekādas pat neiedomāju, noraidu, nepieņemu, pasargājos, ignorēju, aizsargājos.

Ne vērtēju, ne ļaujos, ne pretojos, tikai vispārībās, ne pārmērībās, tikai nelaikā netelpā, ne konkrētībās, bezattieksmēs, parastās esībās nosacīti vienaldzīgās, mērenās.

Viss sakārtots, rimis, visapkārt un sākotno un beidzotar harmonisks un indiferents, nasalīdzināms, nepieskarošs, negarāmplūstošs, neattiecas. Ir viss, ir citi, ir nees.

Nepiedzīvotais vai tomēr, nomoda vai miega sapņi nav kādam piederošie, nav ne salīdzināmie, ne viedie, ne mānīgie, ne būtiskie ne sīkumainie.

Aizguļos vienkārši tāpat.