..drusku pasaalja etiide.. es neraudu..

pieiet teu klāt
gaismā un ļaudīs
noskūpstīt un paņemt aiz rokas
kas ir tas
kas pielīmē kājas vietai
un tu kļūsti par koku
un gaidi
kad vējš atpūtīs
kalnu pie tevis..

[un drusku muļķīgi smaidi]

* * *

kāds ēd
kāds mīlējas
kāds vienkārši iet
kaut kur un
it kā ar mērķi
alus no kausa
lēnām caurtek mani
zīmulis meklē vārdus
uz baltas papīra lapas

tāda šī mirkļa struktūra
un cik nomira
un cik piedzima
taibrīdi kad
pieliku punktu

.


* * *

vējš plivina karogus
un neviens tam nepasaka
ka karoga kāts nau masts
un šis kuģis
jau sen uz sēkļa
tikai lepnums vēl vējā plīvo
bet korpusā sūce
un jūŗa jau sen mutē
sāļa skalojas
drīz lepnība viena
palix virs ūdens