Parks

Suņasūds papēžlīme
Bomželpīgs aromāts dūmi
Gruži stikls nepūst guli
Mierīgs neviens te nenāks
Sit pa reizei izsisto lampu negaismā
Soli tik dziļi bērnības zaļi
Sētnieku lempīgie kāti
Priekš kam nu tās lapas
Kaudzē galvu iebāzt
Pacelt vērot kā kūp
Apsarmojis kad un auksti
Savākt lapas sasodīti smukas protams
Ar gludekli pāri un tie kuri
Neaizmirst kastani pacelt
Ozolzīli sērkokgalā uzspraust
Kaķi kokos kā kamoli
Putni knābā
Man skauž cik mierīgi viss