novakara izjūtas

šodien tu esi vēl tālu
ar mani kopā vēl nebūsi
un laxtīgalas ievās trakos
man pretī vēl te nenāxi

staigāju viens pilsētas ielās
tikai lietus klusītēm smejas
meklēju tavas tumšās acis
skatoties svešu gājēju sejās

es reibstu iedomājot tevi
un gaidu katru jaunu dienu
kad beidzot ieraudzīsi mani
un neļausi būt vairs vienam

tad tavā acu skatienā grimšu
kā dziļā atvarā straumē lejā
un spītējot citiem un liktenim
mēs abi lidosim kaislīgā dejā