Tik ļoti maz

Tik ļoti maz

Tik ļoti maz man vajag laimes!
Tik ļoti maz kā pavasarī krokusu
smaržas maigās!
Tik ļoti maz es citiem palīdzību lūdzu,
Kad Alpu kalnos sniegu
lavīnas kā dzīve grūst!

Tik maz man vārdu - domu ailēs,
Kad dzīves smagums pāri lūzt!
Es tādos brīžos raugos zvaigznēs
Un lūdzos - nesadegt un nepazust!

Tik ļoti viegli gribas aiziet, klusējot...,
Ne paskaidrot, kas par grūtu, kādas raizes!
Kad visi tilti brūk, un jādzīvo bez maizes,
Kad ziema beidzas, sniegi kūst.

Tik ļoti maigi sirds man krūtīs pukst...
Par tiem, ko atstāt nevaru un mīlu...
Tik ļoti jānotic sev un upēm,
Kas lauzīs ledu un neļaus sirdij lūzt!