Lilija

autors: bariss [dzejoļi]

No saules it kā baiļodamās
liec, slēpjot galvu, lilija,
un gaida nakti, atceroties,
kā aukstā gaisma nolija.

Un lūk, jau Mēness atkal viņu
no dziļā miega modina,
lai ziedlapas tā vienā elpā
ver viņa gaismai ļaudamās.

Bet lilija deg, alkst un liesmo,
un nozied pilnā krāšņumā,
līdz smarža, kaisli trīsēdama –
gaist mēnesnīcas klusumā.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
lapsu_aacis	2025-10-27 22:27
Skatos, viens nav seedeejis pirkstinjus turot diikaa... :)
straume22	2025-10-28 18:20
Īsrecenzija (atklepojas) Lilija nozied –saprotams, vēl-(atceras) smaržo spēcīgi. Alkst, liesmo, grimst dziļā miegā, krāc(pieliek nosevis), ziedlapas vienā elpā… Nu, bariss –skaisti. Nosaukums Lilija – arī skaisti… Man neatklātā pasaulē Tu ļāvis iebrist manai pēdai(46 izmērs, paskaidro situāciJs) Raksti kā tikko dzimis.
bariss	2025-10-31 15:33
Laikam jau otrreiz dzimu. Kamēr dažus gadus manis nrebija, kāda ļauna roka mani izdzēsa. Tā kaut kur aizklīda mani dzejoļu simti. Nu ko- Sākšu pa jaunam.
straume22	2025-10-31 19:16
Tikko pārlapoju (katru lpp.)Tavus darbiņus -visi 978 uz vietas, draudziņ. Pamainījās droši vien parole, Dzeja stāv lēnā mierā un gaida Tevi:) Veiksmi Tev!
straume22	2025-10-31 19:20
986 stāv fasādē likts.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!