Pēdējais lidojums

Spārnu vēzieni
Atstās vien miglainas švīkas
Kaut kur starp mākoņiem
Un zeltaino debesmalu
Kad ievainotais un vārais
Putns bez cerību gaismas
Kritīs
Vienkārši izgaistot laikā
Lai klusi nonāktu galā

Pat atmiņas nepaliks
Par viņa necilo mūžu
Par pelēko spalvu
Un dziesmu kas neskanēja

Viņš sapņoja tikai
Par mīļumu bezgalīgu
Kas viņam nekad
Tā arī nepiederēja

Spārnu vēzieni
Kā pēdējā asaru deja
Zem ābeles norims
Kur flokši kas salijuši
Lasīs atvadu dzeju