Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

...

Tavs tuvums tik tāls.
Tavs tālums tik tuvs.
Šorīt blāvi pelēks debesjums
Bez silto saulstaru glāstiem...

Es padevos skumju gūstā
Tik viegli kā lapas rudenī krīt -
Apdedzinātas ugunszīmēm sārtām,
Lai sirds pukstēt neaizmirst...

Tavs tuvums tik tāls.
Tavs tālums tik tuvs.
Es jūtu visu,
Kas bijis un ir starp mums...
Viedokļi par dzejoli
 Runcs  2024-11-21 22:15 
jprst, man patīk
 lapsu_aacis  2024-11-21 23:29 
runc (i) ?!?!
kas ar tevi ne taa?!
kopsh kura laika teU frivoola datiiva
aiSStaashana arj lokatiivu imponee!? :O
 straume22  2024-11-22 11:46 
Darbiņš patika.
"Es padevos skumju gūstā
Tik viegli kā lapas rudenī krīt"
Neviens
negribēja mirt...(filosofē)
Lapām nejautāju, vai viegli tām krist
Vai viegli būt
apdedzinātām...vai varu es padoties skumju gūstam, pretēji dvēseles stāvoklim -
priekam...
"Šorīt blāvi pelēks debesjums
Bez silto saulstaru glāstiem..."
Sen
nebija lasīta DZEJA...
 straume22  2024-11-22 11:47 
(apraudas)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?