Sirdī savā

Pieliet eļļu ugunij? Varu! Un daudz!
Bet vai vajag to sev ļaut?!
Kad jau tik daudz uguņu un eļļas šauts?!
Un mīlestības pret Tevi!...

Kā to sauc, kad par daudz?
Ne jau par mīlestību!
Ne jau par sirdsapziņu!
Ne jau par cilvēcību!

Kad tā visa apkārt tik maz,
Es skūpstu dūjai spārnus,
Un lūdzu nest to skaistāko
Citiem, no dvēseles manas!

Man spēka nav un patiesības jaunas
Kā klinšu ērglim ligzdā savā.
Es skatos egļu korēm pāri
Un ieslēdzu, ko jūtu, sirds skavās...