Gribu, negribu?

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Es negribu runāt par bitēm,
Kas laipni dibenā kož.
Es negribu runāt par puķēm,
Kas vērušas acis vaļā,
Pagalmā salkani ož.
Es negribu, negribu, negribu...
Es negribu runāt nemaz.
Vien zobos pie pašas mēles,
Ir aizķēries vārdiņš mazs.
Man gribās un dažreiz pat ļoti,
Lai pasaulē iznīktu odi,
Lai visu man pienestu klāt
Un nebūtu jābrauc uz bodi...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Runcs	2021-05-14 12:53
kam sēdi malā tāds bozies un sevi par ko nu sodi?
allldis	2021-05-14 14:49
Labsss,traki atbilstoš mūsu gļēvo un guļošo mietpilsoņu laikam!Pie tam,ar romantisku humoriņu!
lapsu_aacis	2021-05-16 11:49
susulaaci, man viss irj, ieskaitot nebraukt uz bodi! :D
straume22	2021-05-23 16:47
Odi neiznīks NEKAD! Simtu nospiesto vietā nāks tūkstoši citu...
Maarka_Tvans	2021-05-23 19:49
Šoreiz nepiekrīt Straumei.Viens nosists laikā ods ļauj nedzimt tūkstotim citu.
Runcs	2021-05-25 22:15
nedzimušo miriādes.. kaķa lāsti debesīs nekāpj :d

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!