Pie sarunu galda

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Es sarunājos
Ar gludekli.
Kammdēļ tu esi karst-asinīgs?
Es sarunājos
Ar mikseri
Tu esi ļoti apsviedīgs!
Es sarunājos
Ar savu šalli
Tu esi mīļā, lokana!
Es sarunājos
Ar galdautu
Tev virsma, draudziņ, plakana.
Es runāju
Ar Mīļāko
Vai drīkstu, tevi skūpstīšu?
Tad klusi
Mājā pārnācu
Un purnā pannu dabūju!

Par ko, par ko , par ko?
Es nezinu vairs it neko.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
lapsu_aacis	2021-01-22 22:10
par ko? par to ka miljaakai pateicu ka vinja smuka apalja un ar rokturi!
Runcs	2021-01-22 23:32
jop :))))))
Runcs	2021-01-23 18:30
nupat tikai piebrauca, ka atkal nav kur parunāties.. kaut ar plakanu galdautu un, jā - mīļākajai prasās divus rokturus :)
lapsu_aacis	2021-01-23 21:19
kapee nau? lapu taalaak RK maiss, tikai 7 komenti, taalu nebuus jaatin. eji un staasti savu Saapi. :)
straume22	2021-01-26 12:09
Čukči ar, sarunājas pat ar matraci.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!