Rudens blūzs

Rudens sāk dejot blūzu,
pats sev kļūdams komponists.
Notis – dzintara krelles,
koku lapotnēs viz.
Reizē noreibis, pikants,
reizē lielīgs un skumjš -
rudens dejot sāk blūzu,
nesaukts un negaidīts.

Klusā gaitā zelta rudens
nemanot ir atnācis.
Atdodamās blūza ritmam
lapas šalc kā liktenis.

Pēc maiga un miglaina skata
nāk elegants pagrieziens...
Sākas lapkritis lēnām,
Krīt zeltīts priekškars, nudien!
Vēji lapās sāk spēles,
pieder tiem plašums viss.
Norauj dzintara krelles,
nu vējš kļuvis komponists.

Klusā gaitā zelta rudens
nemanot ir atnācis.
Atdodamās blūza ritmam
lapas šalc kā liktenis.
Rudens sāk dejot blūzu.
Visapkārt šalc aplausi.
Kā gan var noslēpt jūsmu,
šo mūziku saklausot?
Reizē noreibis, pikants,
reizē lielīgs un skumjš -
rudens sāk dejot blūzu,
nesaukts un negaidīts.

Klusā gaitā zelta rudens
nemanot ir atnācis.
Atdodamās blūza ritmam
lapas šalc kā liktenis.