Vadātājs

Nu kas par pesteļiem?
Jau kuro reizi,
es atgriežos, kur daudzkārt būts.
Jau likās,
it kā aplis kļuvis šaurāks,
bet tas pat izpleties,
man acis apmānot.
Bet ir vēl kāds,
kam ļoti patīk skriet pa apli...
Te viņš pie manis,
te jau projām skrien.
Te tā kā sekundes
mēs pakaļ joņojam viens otram,
bet katrs mēs nez kādēļ
dikti piesardzīgs...
Nu aplis noslēdzas,
vairs nenogriezties,
cita ceļa nav.
Nu nebūtu jau slikti,
ja vēl laime uzsmaidītu
un ļautu skējējiem
līdz finišam reiz tikt...