Pēcjāņu paģiras

Smilgas noliec skaras,
Rožu lapas krīt,
Saule spīd caur miglu
Skumju pilns šis rīts.

Dienai nogriezts gabals,
Īsāka tā raujas.
Drīz jau atskries rudens,
Mitrām, aukstām saujām.

Vēl jau ozolbirzes līgo,
Vēl jau ēdams siers,
Vēl jau dzērves perē,
Dabā jūtams miers.

Upes līcī raudu,
Bites ievāc medu.
Kamdēļ viss tā steidzas?
Sirds man salst kā ledus.

Gribu būt es gulbis
Projām aizlaisties.
No šīs bēdu vietas
Kur nevar sildīties.

Vasara tik īsa,
Īsāka par mīlu.
Gadalaiki aizplūst,
Tur kur izžūst Nīla..