Mūžība

Kur ierastā pasaule beidzas,
Citādi likumi strādā.
Mums neapjaušami spēki
Visuma haosu vada.

Tur klusumā mūžība apdzied
Komētu klejojumus,
Kas retumis atnes pa vēstij,
No tālajiem ceļojumiem.

Tur saliecot laiku un telpu,
Kosmiskas izcelsmes vēji,
Augstākā saprāta vārdā
Izkaisa dzīvības sēklas.

Vien melnie caurumi sevī
Tik daudz jau ir iesūkuši,
Ka zvaigznes izbailēs bālē,
Un planētas virpuļo klusi.

Bet Visums, ar skatu tam pāri,
Vēl aicina ciemos bez viltus,
Pārsviezdams bezgalībai
Piena ceļu kā tiltu.