It kā īstenība

Kad lēnām nolaižas nakts,
man aizveras acis
un atveras sapņi -
ziedoši dārzi
un ieleju plašumi,
kam pāri sniegotas virsotnes slejas;
kur viļņi apskalo
spilgti baltajos Saules staros sildošos
smilšaino krastu...

It kā īstenība būtu tas viss –
kā mīla, tā šķiršanās asaras acīs,
bet kā lai es zinu,
ka tās tikai ilūzijas,
jo pēc būtības
īstenība jau tāda pati ilūzija -
manas domas, trauksme, vēlēšanās...
Ciešs miegs,
kam nosaukums – Dzīve.