Sen nedzirdēta melodija

Klusums,
sen nedzirdēta melodija,
sekunžu īsie soļi,
un viss pārņemts kā palu straumēm
šai piedošanas un skaistuma mirklī,
kad uztraukuma biķeri ceļu pie lūpām
un cenšos pierunāt verbus gulties uz lapas,
lai tie atklātu manu vēlmju trīsas.
Klusums,
sen nedzirdēta melodija,
jau rimuši kliedzienu stropi
un neskaidrais troksnis
atbrīvo vietu jūtu uzbangotiem
paisuma viļņiem.
Klusums,
sen nedzirdēta melodija,
kur vārdi kļūst par tīrradni
un izbrīna sirdi ar brīnišķu odu -
bēgošā laika
apzeltīto vēstījumu.
Klusums,
sen nedzirdēta melodija
un divas starojošas sejas ausmā,
kam spilgtu,
krāsainu dvēseļu harmoniju
kā ceļazvaigzni apsolījušas debesis...