Tukšvārdība

Tik vienkārši ir uzrakstīt:
„Cik ļoti tevi mīlu es...”
Tā šodien daudzi spēlējas,
Gan jaunekļi, gan meitenes.

Tais vārdos patiesības nav,
Bet izdevīgi rakstīt tos,
Jo samelotā drupačas
Var kādam reizēm iztirgot.

Par to, kas jūtas patiesas,
Ne zina tie, ne zināt grib.
Bet skaisti vārdi rīmējas,
Ka rakstot, pašiem acis zib.

Cik daudz jau sirmu ”jaunekļu”,
Un ”jaunavu” vēl otrtik,
Jo melot sākts no autiņiem
Un vārdu rakstīts nezin cik...

Tos reizēm vēl uz mēles liek,
Lai notic – spējīgi mēs just!
Un cenšas lomas iestudēt,
Līdz īstas parodijas kļūst.

Nu bezjēdzīgi iztērēts
Kas visai dzīvei atvēlēts,
Jo tukšvārdība - dūmi vien,
Bez skursteņa kas gaisos skrien...