Mēs vienaldzīgi tiem

Cik daudz par visu zināms spoguļiem,
Cik daudzus noslēpumus glabā tie!
Žēl, mēs jau viņu balsi nedzirdam,
Pat necenšamies tajā klausīties.

Mums tikai spoguļoties prieks ir dots,
Bet viņiem - bezkaislīgi atstarot,
Un ir vienalga, kas tur priekšā stāv,
Vai skaistule, vai ķēms - tie nemelos.

Mēs vienaldzīgi esam spoguļiem,
Tie uztver mūs kā mirkļa vīziju
Un bieži pat uz pusēm sadala,
Kā cilvēku un viņa fantomu.

Cik daudz ir laika gūlis spoguļos.
Cik daudz tie varētu mums pastāstīt.
Cik daudzus noslēpumus glabā tie.
Ja prastu mēs tos kādreiz uzklausīt...