Bet varbūt...

Varbūt vēl kādreiz...
izdziest čuksts, un noticu
jo nav taču kam zust,
var pazaudēt vien vakardienas sniegu,
kas naktī balināja mūsu nākotni,
to atstādams uz molberta
kā baltu audeklu bez krāsu pustoņiem...

Tā nakts mums likās bezgalīga,
it kā būtu
mēs kaut kur vidū tukšumam,
kas blīvi apdzīvots,
bet klusums tajā sen jau noslīcis.

Lai nepiepildās šodien tas, kas nosapņots,
bet varbūt kādreiz... augstāks spēks
mums izrādīs vēl savu žēlsirdību
un spēsim kaut ko līdzīgu
mēs piedzīvot.