Bija vai šķita (Kuplejas)

Cik daudz ir tomēr „nē”, kas izsalkušā barā
Mūs nemitīgi vajā un traucē dien-dienā.

Kaut mīlu tevi ļoti, vai tiešām nesaproti,
Ja būsi tu tik skopa, tad vienmēr nebūs tā.

Drīz mīlestība mana, kā dīķa ledus kusīs,
Ja vienreiz neapklusīs tie „nē”, un izgaisīs.

Vai jāmeklē man cita būs jau no paša rīta,
Kas man ap kaklu kritīs, ar „jā”, kas sagaidīs?

Bet pusnakti kad sita, tas bija vai man šķita,
Ka aizspriedumi krita, jo nedzirdēju „nē”.

Kad jūtas vaļā raisās, viss aiziet kājām gaisā,
Tās citus trakus taisa, nez kā mums tālāk ies.

Jau likās, ziemas vidū, sāk taureņi te lidot,
Bet tiem mums garām slīdot, mums acis lipa ciet.

Jūs gribat zināt faktus, kas īsti bija naktī?
Nu reizē vērām plakstus, bet pamodos es...viens.