Mosties, pavasara gars!
Pamostas lāstekas
Jau mirušas.
Krīt jumtiem asaras
Tikko dzimušas.
Un saule pakasa
Kokiem mizu.
Solot siltumu
Un pavasari drīzu.
Vēl tikai mirkli
Nedaudz garāku:
Krāsu zaļo
Gaidām pārnākot.
Ar pumpuriem
Piesaulē brūniem,
Ar Pūpolu pelītēm
Pilniem krūmiem.
| Viedokļi par dzejoli |
| klusaisMiileetaajs |
2015-01-27 16:34 |
Lāstekas janvāri, sursulāci, man Tevi jāsarūgtina, neliecina par drīzo pavasari, bet
gan par robiem ēku, respektīvi, to bēniņu siltināšanā. |
| laukroze |
2015-01-28 10:29 |
jo ārtāk tās lāstekas kusīs, jo skaidrāk būs zināms, ka pavasars klāt, paldies,
uzmundrināji..:) |
| DDT |
2015-01-28 12:48 |
...Tu, prātīgi!
- ar tiem" krūmiem", neesi vairs jaunais zēns- |
| vanadziene56 |
2015-01-28 22:42 |
| Gribu gan redzēt, kā var mosties miroņi, tajā skaitā nosprāgušas lāstekas... :)) |
| vanadziene56 |
2015-01-28 22:42 |
| Gribu gan redzēt, kā var mosties miroņi, tajā skaitā nosprāgušas lāstekas... :)) |
| Susurlacic |
2015-02-05 16:33 |
| Tās lāstekas atkal pārvēršas citās lāstekās :) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!