Tautas varoņa jauna gada rīts

Tā aizskan paģiras un lēnām apklust tālē
Un pārēšanās sajūta jau pazūd pamazām
Vēl dažas sniega skrandas dubļainas vīd zālē
Ko smagi soļi bradā grūtām nopūtām

Uz galda virtuvē skumst nemazgāti trauki
Un ledusskapī aizmirsts aukstās gaļas klucis
Pa mājām beidzot izklīduši radi, draugi
Un kaķis atgriezies, kas bija projām mucis

Vēl tukšas pudeles uz ielām svilpo vējā
Tās saules brāļi lasīt steidzas baros
Pūš nikns ziemelis, un iesviež lietu sejā
Un vārnas sabozušās klusē koku zaros

Pa tiešām, jaunais gads ir klāt, kā redzi, mīļā
Tas jaunais cipars dzirkstī it kā šampanietis
Un tas nekas, ka sniega vietā atkal līņā
Ir pamats priecāties, ka neesi svinot cietis

Tā aizskan paģiru un pārēšanās akords
Un aukstās gaļas klucis izbarots tiek sunim
Vēl domas plivinās kā zarā iesiets rakords
Šķiet, jāiet nosnausties vēl tautas varonim…