|  Dzejoļi par mīlestību     
Dzejoļi par pavasari     
Dzejoļi par vasaru     
Dzejoļi par rudeni     
Dzejoļi par draudzību     
Dzejoļi par jūru     
Ziemassvētku dzejoļi     
Dzejoļi par skolu     
Dzejoļi par naudu     
Dzejoļi par Latviju     
Dzejoļi par ziemu     
  nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: | “konfeti”
 
Es nesatrūdu celibātā, Kaut nomiris un viss man stīvs, Pie dzīru galda svētkiem klātā, Es sēžu paradīzē dzīvs. Šeit sniegpārsliņa sitas rūtī Un skaņa skaņās nomaldās, Bet vecmāmiņa kailām krūtīm Ar Dievu staigā ķekatās. Briest kokos banāni un mango, Par ūdeni šeit pārtop vīns. Kāds mani nodejo kā tango, Līdz apklust vecais klavesīns Nāk visi mani tagad uzrunā- Kur mana dvēsele mīt straujā? Vai esmu tikai Dievam padomā, Un mana dvēsele vēl viņa saujā? Cik labi ,ka ir paradīze. Nekas nav gudrāks izdomāts. Šeit ,pat ,ja esam tikai vīzēs, It visiem cilvēkiem labs prāts. Un tā es arī labā prātā, Jau it kā ne ,bet tomēr dzīvs, Tā lēnām trūdu celibātā, Kaut jūtu kaut kas man ir stīvs. 
 Komentēt šo dzejoli 
Vēlies komentēt šo dzejoli? |  | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||