![]() Dzejoļi par mīlestību     
Dzejoļi par pavasari     
Dzejoļi par vasaru     
Dzejoļi par rudeni     
Dzejoļi par draudzību     
Dzejoļi par jūru     
Ziemassvētku dzejoļi     
Dzejoļi par skolu     
Dzejoļi par naudu     
Dzejoļi par Latviju     
Dzejoļi par ziemu     
 
![]() nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: | 
Atbilde neesošam jautājumam...
 
Vai sapnī zvanu mirušajam? 
viņš neatver acis laikā Es arī divreiz jau nomiru , dēļ savu zvanu skaita. Es redzu, kā mana ēna ceļas un iet bez manis . Virziens tai Saules pulkstenis un pēdējā zvana skaņa. Derviša dejā griežos , gribu jaukt pulksteņa gaitu, jo zinu –pēc stundām divpadsmit , tas apturēs savu skaitu. Pērkonkrustu zīmēju gaisā kustībām asām un lauztām. Ēna aizslīd pa iņ-jaņ līnijām, maigām un kaislām. Lai piedzimtu, jābūt tikt ieņemtam. Lai padzertos, jāgrib slāpt. Bez ilūzijām nav atklāsmes, Bez haosa – virziens, kur kāpt. 
 Komentēt šo dzejoli 
Vēlies komentēt šo dzejoli? 
 | 
    
 | 
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||