Man egoisms mani mīl.

Es esmu viens šajā klusumā
Un mans egoisms man ir līdzās.
Mēs spēlējam ķerenes,- Klusāk, viņš man čukst
Klusāk, man un tev vēl vajadzēs just.

Es apmulsis stāvu un skatos spogulī.
Pretī man stalts jauneklis, pag, vīrietis stāv.
Pa kuru laiku es vecāks tapu? Un kāpēc?
Un kam? Un ko? Ko tagad? Tagad darīt? Man?

Un

Es esmu viens šajā klusumā
Manas domas mani lēnām izdzēš
Ar zilisarkanās dzēšgumijas zilo pusi,
To, kura saskaņā ar leģendu izdzēš pildspalvu, draugs.

Bet izdzēsties negribu ne par ko!
Ne par ko! Nekad!
Nezāles, mans cienītais ego, neiznīkst.
Un starp citu,es tagad ziedu odu tikai un vienīgi sev!

Un visas šīs rindas patiesi
Tik sevis slavināšanai,
Ne tev, ne Jānim, Kārlim, Martai vai Pēterim
Tik man pašam.

Un

Atā.