Šai vietā

Šeit vienmēr gribas atgriezties
Kā gājputnam pēc garas ziemas,
Pļavas vidū apsēsties
Un neskaitīt vairs stundas...dienas....

Dievs, pārstaigājot savas zemes,
Te ilgāk uzkavējies bij`:
Šeit spožāk saule rītos ceļas
Un skaistāk naktīs lejup slīd.

Te likteņupe garām skrejot,
Savu sānu pieglauž klāt -
Tā kā savam mīļam bērnam
Pieglaudies tik` tu vien, māt!

Otrā pusē – kalna galā,
Liels ozols vienmēr nomodā
Stāv goda sardzē tveicē, salā...
Šīs zemes miers tam jāsargā.

Kad agrs rīts no tumsa mostas,
Viss mirdz šeit zeltā, sudrabā!
Un tāpēc nenāk man ne prātā
Samainīt to sīknaudā!